GSM vs 3G tīkla tehnoloģija

Gan GSM (globālā mobilo sakaru sistēma), gan 3G (trešās paaudzes mobilā tehnoloģija) ir mobilā sakaru tehnoloģijas, kas laika gaitā ir attīstījušās. GSM tika ieviests kā standarts 1989. gadā, savukārt 3G ierosināja 3GPP (3. paaudzes partnerības projekts) 2000. gadā. GSM un 3G mobilajām stacijām izmanto dažādas daudzveidīgas piekļuves tehnoloģijas, lai piekļūtu tīklam, kas arī ieviesa arhitektūras izmaiņas tīklā, kā arī .

GSM

Kopumā GSM, kas tiek uzskatīts par (2G) otrās paaudzes mobilo tehnoloģiju, ir balstīts uz šūnu digitālo tehnoloģiju. GSM bija vispopulārākā 2G tehnoloģija, salīdzinot ar citām tajā pašā desmitgadē ieviestajām 2G tehnoloģijām, piemēram, IS-95 Ziemeļamerikā un PDC (Personal Digital Communication) Japānā. Pēc ETSI (Eiropas Telekomunikāciju standarta institūta) nodibināšanas 1989. gadā, GSM kļuva par populāru tehnisko standartu lielākajā daļā valstu. GSM gaisa saskarne katram lietotājam izmanto atsevišķus laika nišus atsevišķos frekvences kanālos, tā, ka starp diviem atsevišķiem lietotājiem, kas piekļūst tīklam, būs mazāk traucējumu. GSM atkārtoti izmanto vienus un tos pašus frekvences kanālus nekoncentriskos šūnās, lai kaimiņu šūnās būtu mazināti šūnu traucējumi. GSM atbalstītais ķēdes komutācijas ātrums ir 14,4 kbps.

3G

3G pamatā ir IMT-2000 (Starptautiskā mobilā telekomunikāciju) specifikācijas, kuras publicējusi Starptautiskā telekomunikāciju savienība. Dažādas 3G tehnoloģijas attīstījās no dažādiem kontinentiem, un Eiropas standartu sauca par W-CDMA (Wideband - Code Division Multiple Access), Ziemeļamerikas tehnoloģiju sauca par cdma2000, bet TD-SCDMA (laika dalīšana - Sinhronā CDMA) standartu izmantoja Ķīna. Pašlaik 3GPP izlaida dažādas 3G standartizācijas versijas ar izlaišanas numuriem R99, R4, R5, R6 un R7. 3GPP 8. un 9. laidiens tiek uzskatīti par 4. paaudzes tehnoloģijām, kas noved pie LTE (Long Term Evolution). 3G tehnoloģijas, piemēram, WCDMA un cdma2000, izmanto frekvenču dalīšanas abpusējo drukāšanu, savukārt TD-SCDMA izmanto laika dalīšanas abpusējo drukāšanu. Telekomunikāciju sistēmām būtu jāsniedz maksimālais datu pārraides ātrums līdz 200 kbps, lai tas atbilstu IMT-2000 standartam, turpretim saskaņā ar 3GPP R99 standarta maksimālajiem datu pārraides ātrumiem jābūt 384 kbps.

GSM vs 3G

Ja salīdzina GSM un 3G tehnoloģijas, 3G gala lietotājam nodrošina daudz lielāku datu pārraides ātrumu (joslas platumu) nekā GSM. Arī 3G tehnoloģijas izmanto pakešu komutācijas tehnoloģiju datiem, bet GSM izmanto ķēžu komutācijas datus.

Daudzkārtējas piekļuves metode, ko izmanto GSM, ir TDMA (Time Division Multiple Access) un FDMA (Frequency Division Multiple Access), savukārt 3G tas ir WCDMA. Tāpēc 3G 3G katrs lietotājs izplata savu signālu visā joslas platumā, tā ka citi lietotāji to uztver kā pseido balto troksni (WCDMA), turpretī GSM katrs lietotājs komunikācijai šajā kanālā izvēlas atsevišķu frekvences kanālu un atsevišķu laika nišu. GSM tiek uzskatīts par otrās paaudzes tehnoloģiju, savukārt 3G ir trešās paaudzes jaunākās tehnoloģijas, ko standartizējis 3GPP.

Salīdzinot arhitektūru, 3G ieviesa jaunus mezglus ar nosaukumu Node-B un RNC (Radio Network Controller), lai attiecīgi aizstātu esošos BTS (Base Transceiver Station) un BSC (Base Station Controller). Šīs arhitektūras izmaiņas piespieda lielāko daļu mobilo sakaru operatoru atkal investēt (mazāk iespēju jaunināt) 3G tehnoloģijā papildus esošajam GSM tīklam tehnoloģiju nesaderības dēļ. Arī mobilās ierīces ir izstrādātas, lai atbalstītu abas tehnoloģijas vienkārši iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Viens no vissvarīgākajiem mērķiem, pārejot no GSM uz 3G, ir jaudīga un efektīva mobilā piekļuve internetam. 3G piedāvā lielāku datu pārraides ātrumu, salīdzinot ar GSM, efektīvi izmantojot esošo spektru, kas lielākajā daļā valstu tiek uzskatīts par drausmīgu resursu. Kaut arī 3G piespieda lielākus ieguldījumus no mobilo sakaru operatoriem, tas ir devis ievērojami lielākus datu pārraides ātrumus, ko nevar nodrošināt ar GSM.