Internets vienkārši atsaucas uz savstarpēji savienotiem datoriem. Izmantojot internetu, mēs varam apskatīt Web lapas, iegūt informāciju un nosūtīt e-pastus uz citiem datoriem. Tātad, ja mēs vēlamies izveidot līdzīgu mazu tīklu savās mājās, birojā vai skolā, mēs varam izmantot kabeļus, lai savienotu mūsu personālos datorus. Vītā pāra un koaksiālie kabeļi ir būtiska šāda veida tīklam. Bet ko darīt, ja mēs vēlamies izveidot savienojumu ar personālajiem datoriem, kas atrodas tālāk, vai citās valstīs?

Protams, mēs vairs nevaram izmantot simtiem kabeļu, kas šķērso okeānu. Tāpēc šeit ir nepieciešams maršrutētājs (bezvadu) un piekļuves punkti.

Maršrutētājs ir ierīce, ko izmanto, lai maršrutētu vai virzītu ziņojumus un informāciju starp datoriem. Maršrutētāji savieno, izmantojot vadu vai radiosignālus. Maršrutētāja pienākums ir pārliecināties, vai ziņojumi nonāk pareizajā mērķī. Maršrutētājs IP adresi izskata tāpat kā mūsu mājas adresi ziņojumu sūtīšanai. Maršrutētāja pienākums ir arī pārliecināties, ka ziņojumi vai informācija neizplūdīs citos datoros un neļaus satiksmi.

Iespēja savienot vairākus datorus ar internetu ir viena no galvenajām maršrutētāja iezīmēm. Ja maršrutētājam ir savienoti vairāki datori, maršrutētājs izmanto NAT (Network Address Translation) protokolu, kas piešķir jūsu datoram privātu IP adresi. Maršrutētāji darbojas arī kā DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol) serveris. Ja jums ir DHCP serveris, tas datoram piešķirs dinamisku IP adresi katru reizi, kad dators tiek iedarbināts.

No otras puses, piekļuves punkts nav īsti ierīce. Tā ir tikai bezvadu tīkla sastāvdaļa, kas ierīcēm ļauj piekļūt internetam. Maršrutētājus var padarīt par piekļuves punktu. Piekļuves punkti ir savienojuma punkti jeb ceļi, kas savieno visus interneta piekļuves nodrošinātājus. To izmanto bezvadu klientu savienošanai ar LAN. Viņi patiešām neveic datoru vadību, bet var savienot datorus. Tāpēc tos parasti izmanto mājas un maza biznesa birojiem.

Tāpat kā maršrutētāji, piekļuves punkti satur arī tādas drošības programmatūras kā WEP, WPA, 8021x un TKPI, taču tām nav tādas satiksmes pārvaldības kā maršrutētājiem. Piekļuves punktiem nav arī NAT, jo tas tikai pievienotu nevajadzīgu slāni tīklam. Lai padarītu to vienkāršu, piekļuves punkti ir gluži kā ieejas, ļaujot lietotājam iekļūt citos datoros.

Kopsavilkums:

1. Maršrutētājs ir ierīce, ko izmanto ziņojumu pārsūtīšanai uz un no datoriem, savukārt piekļuves punkti ir savienojuma punkti, kas savieno datorus.

2. Tikai maršrutētājam ir datplūsmas pārvaldības funkcija, kas nodrošina brīvu ziņojumu un informācijas plūsmu starp datoriem.

3. Tikai maršrutētājs var darboties kā DHCP serveris.

4. Maršrutētājiem un piekļuves punktiem ir tās pašas drošības programmatūra, piemēram, WEP, WPA, 8021x un TKPI, bet tikai maršrutētāji izmanto NAT protokolu.

Atsauces